Valda Grēviņa grāmata "Lapas lido, lapas skan" (1946) drīz pēc tās iznākšanas tika izņemta no apgrozības un aizliegta.

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns.

Bērzgales baznīca pieder pie vecākajām Latgales baznīcām, kas celtas no koka. Tā būvēta 18. gadsimta vidū. Līdzās vairākiem mākslas pieminekļiem, kas te aplūkojami, te ir stāsts par priesteri Antonu Šķeļu, kurš padomju laikos, pats staigādams noplukušā mētelī, vāca naudu šī dievnama remontam, un arī pats piedalījās baznīcas atjaunošanas darbos.

Radioenciklopēdijas "KāpēcTāpēc" 89.sējumā - Ziemassvētku kauju muzejs. Kāpēči ciemojas Latvijas Kara muzeja filiālē Jelgavas novada "Mangaļos" pie tā vadītāja Dagņa Dedumieša.

Klusie vakari. Ziemassvētku pasakas un dziesmas izpilda Dace Vītola un Edgars Lipors. 1997. gada ieraksts

Etnogrāfes un etnoloģes Anetes Karlsones pētījums „Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gs beigās un 20. gadsimtā" ir iespēja ikvienam rast atbildes uz jautājumu – kas ir tautas tērps, kāpēc tā rašanās datējama tikai ar 19. gadsimta beigām, nevis daudz senāku laiku.

Raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" Toms un Svens lasa un apcer mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača sastādīto atmiņu un impresiju krājumu "Variācijas par Kārļa Padega tēmu".

Ziemassvētku noslēpumu un maģiju katra tauta izdzīvo un tulko savā veidā. Latviešu dzīvesziņa mājo mūsu tautasdziesmās. Mēs, latvieši, esam īpaši bagāti, jo esam spējuši līdz mūsu dienām saglabāt divu veidu Ziemassvētkus - gan nosacīti jaunākos - kristīgos, gan senākos, par pagāniskiem dēvētos. Ziemassvētku klātbūtnei tautasdziesmās veltīts šis raidījums

Divu gadu garumā apceļojis teju visus kontinentus un trīsreiz šķērsojis Atlanijas oekānu - tāds ir bijis Latvijas Simtgades karoga ceļš. Emocionāls, aizkustinošs un viens no sirsnīgākajiem Simtgades notikumiem, kas savienojies latviešus visā pasaulē. Stāsta Simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte, karoga audēja Dagnija Kupče un karoga ceļa organizatore Lelde Kristiāna Vozņesenska.

Šis gads aizvadīts Latvijas valsts simtgades zīmē. Fragmenti no raidījuma Šīs dienas acīm sarunām, pieskaroties norisēm, kas tuvināja Latvijas valsts tapšanu.

Pašā Latvijas pierobežā - Krāslavā satiekamies ar tautas muzikantu un mūzikas instrumentu un skaņu rīku meistaru, kolekcionāru Aleksandru Maijeru.

Andra Kolberga krimināla traģikomēdija 2 daļās "Sirreāls gadījums". Režisors un Teicējs Edmunds Freibergs. Lomās: Kaspars Pūce, Andris Bērziņš, Ainārs Ančevskis, Evija Skulte, Mārcis Manjakovs, Juris Hiršs, Daiga Gaismiņa, Jānis Kaijaks.

Saruna par olimpisko medaļu pārdali, par to, kur tiek kaltas medaļas un to, kā Starptautiskā olimpiskā komitejas rīkojas, ja dopingā pieķertie medaļas neatdod. Diskutējam arī par to, kā noturēt slavenām sporta spēļu komandām nosaukumus, lai ātro kredītu reklāmas nekļūtu par ierastu praksi.

Nebaidies! Ikviens spēj piedāvāt ideju, kas var kļūt par likumu. Par sabiedrības iesaistīšanos tai svarīgu jautājumu risināšanā, par tās iespējām kaut ko arī izmainīt šī vakara saruna ar portāla “manabalss.lv” vadītāju Imantu Breidaku.

Vai Antarktīda pārvēršas par Grenlandi un Arktikas izkusušo ledāju ūdeņi kļūst par mājvietu silto ūdeņu sugām? Pēdējie gadi polārpētniecībā skaidri liecina – pasaules "ledusskapī" mainījusies temperatūra un līdz ar to arī mainās arī klimats citviet.

Džordžs Šīrings – britu pianists un komponists, hrestomātiskā džeza standarta „Lullaby Of Birdland” autors, viens no nedaudzajiem džeza mūziķiem, kurš var lepoties ar bruņinieka titulu, kuru viņam Anglijas karaliene piešķīra 2007. gadā.

24. decembrī svinēsim Ziemassvētkus. Kristīgajai pasaulei tie ir Kristus dzimšanas svētki. Par to uzzinām, lasot Bībeli. Kādas svētības mēs iegūstam, lasot Bībeli? Kā šis notikums ietekmē mūsu dzīvi? Ko varam Bībelē uzzināt par mums pašiem?

Ziemassvētku noslēpumu un maģiju katra tauta izdzīvo un tulko savā veidā. Latviešu dzīvesziņa mājo mūsu tautasdziesmās. Mēs, latvieši, esam īpaši bagāti, jo esam spējuši līdz mūsu dienām saglabāt divu veidu Ziemassvētkus - gan nosacīti jaunākos - kristīgos, gan senākos, par pagāniskiem dēvētos. Ziemassvētku klātbūtnei tautasdziesmās veltīts šis raidījums

Etnogrāfes un etnoloģes Anetes Karlsones pētījums „Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gs beigās un 20. gadsimtā" ir iespēja ikvienam rast atbildes uz jautājumu – kas ir tautas tērps, kāpēc tā rašanās datējama tikai ar 19. gadsimta beigām, nevis daudz senāku laiku.

Raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" Toms un Svens lasa un apcer mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača sastādīto atmiņu un impresiju krājumu "Variācijas par Kārļa Padega tēmu".

Nebaidies! Ikviens spēj piedāvāt ideju, kas var kļūt par likumu. Par sabiedrības iesaistīšanos tai svarīgu jautājumu risināšanā, par tās iespējām kaut ko arī izmainīt šī vakara saruna ar portāla “manabalss.lv” vadītāju Imantu Breidaku.

Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem. Īstais laiks, lai paklausītos, ko tik visu no populārām melodijām var izveidot īsteni džeza mākslinieki. Kristīgajā pasaulē ērģeles noteikti ieņem īpašu vietu. Iespējams, ka tieši tāpēc Ziemassvētku mūzikas atskaņošanai šis ir viens no piemērotākajiem instrumentiem. Tikai džeza mūziķi visbiežāk izmanto elektromehāniskās Hamonda ērģeles.