Covid 19 monitorings notekūdeņos.

Nākamajā gadā Labklājības ministrija prioritārajiem pasākumiem iecerējusi tērēt 34 miljonus eiro – tostarp, daļā nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, ārpusģimenes aprūpes atbalstam, arī darba devēju finansiālā sloga mazināšanai un īpaši šajā laikā svarīgo skābekļa koncentratoru iegādei. Nozarē ministrijas ieceres vērtē divejādi – vieniem situācija uzlabosies, taču citi uz budžeta plānu raugās ar bažām.

Puzuru darināšana, danču tradīcijas un rakstaino brunču aušana ar rokām ir dažas no vērtībām, kas šogad iekļautas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tajā ir iekļautas zināšanas, prasmes un paražas, kuras cilvēki nodod no paaudzes uz paaudzi un kuras valsts aizsargā. Latvijas Nacionālajā kultūras centrā atzīmē, ka valstī arvien vairāk apzinās, ka nemateriālajām vērtībām ir nepieciešams finansējums.

Piecpadsmit, divdesmit un pat trīsdesmit gadi pirmās instances tiesā - tik ilgi atsevišķās tiesās iesprūst krimināllietu izskatīšana. Darba grupa tiesu efektivitātes stiprināšanai iesaka Tieslietu padomei vērtēt nepieciešamību turpināt tiesu teritoriālo reformu, kā arī uzsākt atsevišķu procesu izpēti. Tiks meklēti cēloņi, kāpēc daži kriminālprocesi tiesās iestrēgts uz desmit un vairāk gadiem.

Jaunais Rīgas Teritorijas plānojums līdz 2030.gadam.

Oktobra sākumā Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atbalstīja grozījumus pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos, kas būtiski ietekmēs namu apsaimniekotāju darbu un vēl vairāk gājēju pārvietošanos pa ietvēm ziemas laikā. Kādas izmaiņas gaidāmas?

Mūsdienās daļai sabiedrības pārvietošanas no vienas valsts uz otru ir ierasta ikdiena. Varbūt šķiet, ka ar privilēģiju brīvi ceļot esam lutināti tikai nesenā pagātnē. Vēsture stāsta ko citu: cilvēki aktīvi šķērsoja valstu un pat kontinentu robežas arī laikā, kad transporta līdzekļi bija lēni, šoseju vietā bija grūti izbraucami zemes ceļi un ceļojums varēja ieilgt vairākus gadus.

 

Kā mēs vēlamies dzīvot? Tā ir šī gada Frankfurtes grāmatu tirgus tēma. Par kādām tendencēm grāmatniecībā varam runāt pēc Latvijas dalības grāmatu tirgū, pārrunājam ar nozares pārstāvjiem Kultūras rondo studijā.

 

 

* Pēc lēmuma par obligātu vakcināciju, nedaudz pieaug izsniegto slimības lapu skaits
* Plāno mainīt likuma pantu par ārstniecības personu nolaidību; mediķiem un pacientiem par to viedokļi atšķiras
* Austrālija sola līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti

 

Šodien dodamies uz Ziemeļāfrikas valsti Tunisiju. Interesanti, ka par šo valsti runājam neilgi pēc tam, kad mūsu valstī ir sākusies kārtējā mājsēde, bet šī gada jūlija beigās Latvija tieši Tunisijai nosūtīja vairāk nekā 50 tūkstošus "AstraZeneca"  vakcīnu devu. Ja mēs bijām gatavi vakcīnas faktiski aizlaist vējā, tad Tunisija tās ar prieku pieņēma.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā sociālie jautājumi jeb Labklājības ministrijas prioritātes.

Gaidot šī gada labdarības maratonu "Dod pieci!", interesēsimies par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem: ko apmaksā valsts un kam finansējums gadu no gada jēmeklē ar ziedotāju labvēlību?

Dziesminieks Haralds Sīmanis šogad svin savu 70. dzimšanas dienu. Atmodas gadu dziesminieks, talants tīrradnis, koncertējis visu apzinīgo mūžu un turpina to darīt arī tagad. Neiespējamo – uzrakstīt ne tikai dziesminieka biogrāfiju, bet arī Atmodai būtiskā Cēsu 1988. gada folkfestivāla vēsturi – nesen paveikusi Guna Rukšāne grāmatā “Haralds Sīmanis. Dziesminieks”

"Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas": Mērijas Grīnbergas (vecākās) rakstītais vēsta par laiku no 19. gadsimta beigām līdz 1964. gada vidum.

Latvijas Veterinārārstu biedrība vērsusies Veselības ministrijā ar lūgumu iekļaut veterinārārstus atkārtoti vakcinējamo profesiju grupā.

Kultūras afiša. Atkal esam atgriezušies apstākļos, kuros nākas meklēt gan intelektuālu bagātināšanos, gan izklaidi globālajā tīmeklī. Otrdienu "Kultūras afiša" parasti ir veltīta kino mākslai, un tūlīt Toms Treibergs izstāstīs par apjomīgu audiovizuālo datubāzi UBUweb, kura mūsu klausītājiem ir pieejama pilnīgi par velti.
Mediju apskats.
Šī diena vēsturē. 1994. gada 26. oktobrī tika publiskots apstiprinājums tam, ka Prinstonas universitātes matemātikas profesoram Endrjū Vailzam izdevies atrisināt matemātisku problēmu, ap kuru šīs zinātnes pārstāvji lauzījuši galvas kopš 17. gadsimta. Proti, profesors Vailzs atrada universālu pierādījumu franču matemātiķa Pjēra de Fermā ap 1640. gadu definētai teorēmai, dēvētai par Fermā Lielo teorēmu.

Iekļūšanai ārstniecības iestādēs cilvēkiem būs jāveic Covid-19 ātrais antigēnu tests, paredz otrdien valdības atbalstītais Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums. Sistēmu plānots ieviest no 1. novembra.

Laikā, kad valstis turpina ekonomikas atkopšanās centienus, daudzviet nākas saskarties ar citām problēmām, tostarp enerģijas krīzi un pieaugošo Covid-19 uzliesmojumu. Šī gada sākumā līdz pirmskoronavīrusa līmenim atguvās arī Krievijas ekonomika, kas notika ātrāk, nekā sākotnēji gaidīts. Tomēr tagad šī valsts saskaras ar nopietniem nelabvēlīgiem apstākļiem, kas meklējami gan pašmājās, gan ārpus robežām.

Tādi esam. Alūksnē pamazām tiek atjaunots bānīša stacijas kvartāls. Multimediālā ekspozīcija „Alūksnes bānīša stacija", kas iekārtota vēsturiskajā bagāžas glabāšanas šķūnī un šobrīd apmeklētājiem slēgta, jau saņēmusi vairākas Latvijas un starptautiskās godalgas, bet vēsturiskajā dzelzceļa viesnīcas ēkā darbojas atjaunotais „Bahnhofs Hotel.
Mediju apskats.

Šodien dodamies uz Ziemeļāfrikas valsti Tunisiju. Interesanti, ka par šo valsti runājam neilgi pēc tam, kad mūsu valstī ir sākusies kārtējā mājsēde, bet šī gada jūlija beigās Latvija tieši Tunisijai nosūtīja vairāk nekā 50 tūkstošus "AstraZeneca"  vakcīnu devu. Ja mēs bijām gatavi vakcīnas faktiski aizlaist vējā, tad Tunisija tās ar prieku pieņēma.

Komponists Jānis Ķirsis ir izveidojis kultūrtelu "Auss". Rūta Dūduma-Ķirse plašāk zināma kā džeza dziedātāja, bet abi kopā Rūta un Jānis ir mīloši vecāki meitiņai Grietai un paši atzīst, ka kopš kļūšanas par vecākiem viņiem „katra diena ir laimīgā diena”.
 

Oktobra sākumā Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atbalstīja grozījumus pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos, kas būtiski ietekmēs namu apsaimniekotāju darbu un vēl vairāk gājēju pārvietošanos pa ietvēm ziemas laikā. Kādas izmaiņas gaidāmas?

Par Ženiju, viņas krūzīti un meža vīriņa stabulīti. Pasaku stāsta Harijs Misiņš.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā sociālie jautājumi jeb Labklājības ministrijas prioritātes.

Radioteātrī Īva Žamiaka komēdija "Acālija" Nacionālā teātra iestudējumā. 1. un 2. daļa. Lomās: Lāsma Kugrēna, Ģirts Jakovļevs, Armands Reinfelds, Dina Balode un Māra Zemdega. Režisors Mihails Kublinskis. Izrāde ierakstīta 1992. gadā.

Šodien dodamies uz Ziemeļāfrikas valsti Tunisiju. Interesanti, ka par šo valsti runājam neilgi pēc tam, kad mūsu valstī ir sākusies kārtējā mājsēde, bet šī gada jūlija beigās Latvija tieši Tunisijai nosūtīja vairāk nekā 50 tūkstošus "AstraZeneca"  vakcīnu devu. Ja mēs bijām gatavi vakcīnas faktiski aizlaist vējā, tad Tunisija tās ar prieku pieņēma.

Kā mēs vēlamies dzīvot? Tā ir šī gada Frankfurtes grāmatu tirgus tēma. Par kādām tendencēm grāmatniecībā varam runāt pēc Latvijas dalības grāmatu tirgū, pārrunājam ar nozares pārstāvjiem Kultūras rondo studijā.

 

Komponists Jānis Ķirsis ir izveidojis kultūrtelu "Auss". Rūta Dūduma-Ķirse plašāk zināma kā džeza dziedātāja, bet abi kopā Rūta un Jānis ir mīloši vecāki meitiņai Grietai un paši atzīst, ka kopš kļūšanas par vecākiem viņiem „katra diena ir laimīgā diena”.
 

Gaidot šī gada labdarības maratonu "Dod pieci!", interesēsimies par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem: ko apmaksā valsts un kam finansējums gadu no gada jēmeklē ar ziedotāju labvēlību?

Mūsdienās daļai sabiedrības pārvietošanas no vienas valsts uz otru ir ierasta ikdiena. Varbūt šķiet, ka ar privilēģiju brīvi ceļot esam lutināti tikai nesenā pagātnē. Vēsture stāsta ko citu: cilvēki aktīvi šķērsoja valstu un pat kontinentu robežas arī laikā, kad transporta līdzekļi bija lēni, šoseju vietā bija grūti izbraucami zemes ceļi un ceļojums varēja ieilgt vairākus gadus.