Tekstila nozarē šobrīd situācija ir stabilizējusies un uzņēmēji arvien vairāk raugās Eiropas Savienības virzienā, mazāk enerģiju veltot Krievijas tirgum, kas vēl nesen piedzīvoja kritumu. Lai arī pieprasījums pēc saražotā pieaug, parādās vēl kāda tendence – tekstila produktu un veļas ražotājiem pietrūkst kvalificētu darbaroku. Par situāciju Liepājā, kur atrodas liels skaits veļas ražotāju, vairāk interesējās Inga Ozola.

Valsts kultūrkapitāla fonda vadītājs Edgars Vērpe par izmaiņām nākamgad radošo personu sociālajā nodrošinājumā.

Strauji tuvojas ikgadējie Prozas lasījumi, un jau šonedēļ tos ievadīs vairāki interesanti ieskaņas pasākumi. Piemēram, ceturtdien būs tikšanās ar rakstniekiem, kuru dzīve norit starp divām valstīm, un viņi stāstīs, kā tas atklājas viņu daiļradē.

Piektdien savukārt kopā ar rakstniekiem varēs doties atraktīvā pastaigā pa Rīgas bāriem.

Šīs nedēļas nogalē ieskandināti, kopumā Prozas lasījumi ilgs līdz 10.decembrim, un šogad būs veltīti Andreja Upīša 140.jubilejai.

Valstis iegulda salīdzinoši nelielas naudas summas sabiedrības veselības veicināšanai un profilaksei, savukārt prāvus līdzekļus no saviem veselības aprūpes budžetiem jau saslimušo ārstēšanai. Tāpat arī ģimenes ārstiem jābūt pieejamākiem, lai pirmā vieta, kur jāvēršas nebūtu neatliekamās palīdzības nodaļa. Tā norāda Eiropas veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis. Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā publicēja visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu profilus veselības nozarē. Kā noskaidroja Latvijas Radio, tieši profilakses jomā Latvijai tuvākajos gados ir 50 miljonus eiro vērti plāni. Plašāk par tiem un Eiropas Komisijas ziņojumu Lauras Dzērves ierakstā:

Kriminālprocesā par vardarbību un cietsirdīgu izturēšanos pret nepilngadīgajiem bāreņu namā „Līkumi” vēl viena persona atzīta par cietušo. Pirms mēneša Radio vēstīja, ka pusgada garumā, kopš iepriekš interesējāmies par lietu, tai būtisku pavērsienu nebija. Tiesībsargs lūdzis Latvijas Zvērinātu advokātu padomi nodrošināt juridiskās palīdzības sniedzēju bērnunama bijušajiem audzēkņiem. Novembrī par cietušo atzīts arī Aivis Berģis, ar kura stāstu iepazīstinājām aptuveni pirms mēneša. Advokāts, kas pārstāv bijušos „Līkumu” audzēkņus, ir pārliecināts, ka krimināllietā cietušo personu skaits vēl pieaugs. Viņš arī rosinājis bērnunama direktoru saukt pie atbildības pēc smagāka apsūdzības panta. „Sistēmas bērnu” laikā ziņots arī par vairākiem citiem līdzīgiem kriminālprocesiem.

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība izcīnīja pirmo uzvaru Pasaules kausa kvalifikācijā, pieveicot Zviedriju

Vēl visu decembri otrā tipa diabēta slimnieki, kuri vēl nav sākuši insulīna terapiju, nav pārcietuši miokarda infarktu vai insultu, var pieteikties fiziskās aktivitātes projektam „Staigā vesels”. Raidījumā iepazīstinām ar projektu. 

Inovācijas tiek bieži minētas kā Latvijas uzņēmējdarbības nākotne, veids, kā veicināt eksportu un konkurenci pasaules tirgū, taču cik reāls ir šāds ceļš Latvijas attīstībai? Kas ir inovācijas un vai zinātnieku un pētnieku radītie atklājumi reālajā dzīvē realizējas uzņēmumu produktos?

Režisora Valda Lūriņa izrāde „Esi sveicināta, bohēma!” Liepājas teātrī vilina ar to, ka tās dramaturģiskā materiāla pamats ir reāli notikumi. Andžila Remesa, Ērika Hānberga, Ulda Brieža atmiņu stāsti par Vāgūzi - fotogrāfa Ulda Brieža dzīvokli, leģendāru pagājušā gadsimta 70. gadu Liepājas bohēmas vietu. Izmantots arī Andra Bergmaņa nepublicēts manuskripts par Rīgas bohēmu - “Kazā”, “Skapī”, “Putnu dārzā”.

Valsts prezidenta kancelejas paspārnē strādājošās Enerģētikas drošības komisijas izstrādātais Atjaunojamās enerģijas likuma projekts radījis nopietnas bažas Latvijas Darba devēju konfederācijai. Ietekmīgā uzņēmēju organizācija apšauba nepieciešamību vēl dāsnāk subsidēt tā dēvēto „zaļo enerģiju”, norādot, ka līdzšinējās, visai devīgās subsīdijas negatīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Turklāt likumprojekts tapis šaurā ekspertu lokā, neiesaistot nedz uzņēmējus, nedz par enerģētikas politiku atbildīgo Ekonomikas ministriju.

Kopš pirmā krīzes gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 75 tūkstošiem, pēdējos gados gan nostabilizējoties pie 640 tūkstošiem. Tā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr galvaspilsētas krietnā patukšošanās nav bijis iemesls tam, lai Rīgai klātos grūtāk arī finansiāli. Līdz ar jaunākajiem budžeta grozījumiem dome šogad plāno iztērēt 950 miljonus eiro jeb gandrīz pusotru tūkstoti uz katru rīdzinieku. Nākamais būs trešais gads, kad Rīgas budžets stabili pārsniedzis "trekno gadu" līmeni un tuvojas vienam miljardam eiro.

Krustpunktā saruna par situāciju Latvijas zinātnē un zinātnieku sabiedrībā, atklājumiem medicīnā un robežu starp zinātni un farmācijas biznesa interesēm. Studijā būs ķīmiķis, izgudrotājs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Bērna redzes sistēma turpina veidoties un attīstīties līdz pat septiņu, astoņu gadu vecumam. Laika periodā, kad bērna redze vēl attīstās, laikus atklājot redzes problēmu, to var veiksmīgāk pakļaut korekcijai. Saruna par bērna redzi un tās attīstību.

Viņa ir dzimusi Rīgā, tagad dzīvo Kurzemē – Sārnatē. Tā ir apdzīvota vieta Užavas pagastā. Piejūras ritmu iedvesmota, viņa raksta dzeju, glezno un ikdienā mēro ceļu uz Ventspils muzeju, kur veido izpratni par aktuālajiem procesiem mūsdienu mākslā leģendām apvītajā Livonijas ordeņa pilī. Dzejnieces un mākslinieces Ievas Rupenheites dienu piezīmes.

Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto” atklājis, ka ar lauksaimniekiem domātajām kompensācijām, iespējams, notikusi krāpšanas. Atsevišķi zemnieki saņēmuši gan kompensācijas, gan nokūluši laukus.

Aizvien vairāk ārzemēs dzīvojošie, kuru senči nāk no Latvijas, sāk interesēties par savas dzimtas vēsturi. Amerikāni Džonatu Koenu dzimtas sakņu meklējumi atveduši uz Latgali, uz Preiļiem. Atklājies, ka viņa radinieki Preiļos dzīvojuši jau no 19. gs. pirmās puses.

Īrijas sēņu audzētāju pārstāvji decembra sākumā plāno viesoties dažās Latvijas pilsētās, lai meklētu strādniekus, ziņo portāls “Baltic-Ireland”. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Īrijā palielinājies iebraucēju skaits no Latvijas un tas liek bažīties par otro emigrācijas vilni.

Pēdējo gadu laikā palielinās Latvijā iebraukušo imigrantu skaits. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati - ja 2011. Latvijā vismaz gadu dzīvoja nepilni 2000 citu valstu pilsoņi, tad pēdējo 3 gadu laikā imigrantu skaits palielinājies līdz 4000 gadā. Kādai jābūt valsts politikai imigrācijas jautājumos, vairāk stāsta Daina Zalamane.

Nākamajos 12 gados Rīga ir attīstāma kā monocentriska pilsēta jeb Rīga ar vienu centru, nevis kā galvaspilsēta ar daudzām potenciālām centru vietām Spilves pļavās, Rumbulā un citviet. Tā parāda jaunais Rīgas teritorijas plānojums laika periodam līdz 2030. gadam. Rīga vairs nesaskata iespēju pieļaut debesskrāpju būvniecību ārpus pašreizējā centra. Plānā vairs nav arī ambiciozu iespēju, atskaitot vien domu par tramvaja līniju garuma dubultošanu, stāvparku izveidi vai aizbēgušo rīdzinieku atgūšanu.

Drīzumā teritorijas plānu nodos sabiedrības apspriešanai.

Kopš pirmā krīzes gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 75 tūkstošiem, pēdējos gados gan nostabilizējoties pie 640 tūkstošiem. Tā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr galvaspilsētas krietnā patukšošanās nav bijis iemesls tam, lai Rīgai klātos grūtāk arī finansiāli. Līdz ar jaunākajiem budžeta grozījumiem dome šogad plāno iztērēt 950 miljonus eiro jeb gandrīz pusotru tūkstoti uz katru rīdzinieku. Nākamais būs trešais gads, kad Rīgas budžets stabili pārsniedzis "trekno gadu" līmeni un tuvojas vienam miljardam eiro.

Biedrība “Esmu klāt”, kas oficiāli tika nodibināta 2017. gada 30. maijā, ir kopīga platforma priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem. Tās primārais mērķis ir radīt vidi, lai satiktos un apmainītos ar pieredzi, rastu savstarpēju atbalstu un iespēju dalīties, lai ļautu saprast, ka līdzīgi pārdzīvojumi ir arī citiem. Monopolā - priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrības „Esmu klāt” dibinātāja un vadītāja Sanita Ziediņa.

Vēl visu decembri otrā tipa diabēta slimnieki, kuri vēl nav sākuši insulīna terapiju, nav pārcietuši miokarda infarktu vai insultu, var pieteikties fiziskās aktivitātes projektam „Staigā vesels”. Raidījumā iepazīstinām ar projektu. 

Eža Pukšķa zelta zābaciņi. 1.vakars (pavisam 5 vakari)

Sandras Vensko un Andra Eniņa muzikālo pasaku stāsta Ināra Kalnarāja un Vaiņodes mūzikas skolas audzēkņi. 2003.gada ieraksts

Krustpunktā saruna par situāciju Latvijas zinātnē un zinātnieku sabiedrībā, atklājumiem medicīnā un robežu starp zinātni un farmācijas biznesa interesēm. Studijā būs ķīmiķis, izgudrotājs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Kopš pirmā krīzes gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 75 tūkstošiem, pēdējos gados gan nostabilizējoties pie 640 tūkstošiem. Tā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr galvaspilsētas krietnā patukšošanās nav bijis iemesls tam, lai Rīgai klātos grūtāk arī finansiāli. Līdz ar jaunākajiem budžeta grozījumiem dome šogad plāno iztērēt 950 miljonus eiro jeb gandrīz pusotru tūkstoti uz katru rīdzinieku. Nākamais būs trešais gads, kad Rīgas budžets stabili pārsniedzis "trekno gadu" līmeni un tuvojas vienam miljardam eiro.

Režisora Valda Lūriņa izrāde „Esi sveicināta, bohēma!” Liepājas teātrī vilina ar to, ka tās dramaturģiskā materiāla pamats ir reāli notikumi. Andžila Remesa, Ērika Hānberga, Ulda Brieža atmiņu stāsti par Vāgūzi - fotogrāfa Ulda Brieža dzīvokli, leģendāru pagājušā gadsimta 70. gadu Liepājas bohēmas vietu. Izmantots arī Andra Bergmaņa nepublicēts manuskripts par Rīgas bohēmu - “Kazā”, “Skapī”, “Putnu dārzā”.

Biedrība “Esmu klāt”, kas oficiāli tika nodibināta 2017. gada 30. maijā, ir kopīga platforma priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem. Tās primārais mērķis ir radīt vidi, lai satiktos un apmainītos ar pieredzi, rastu savstarpēju atbalstu un iespēju dalīties, lai ļautu saprast, ka līdzīgi pārdzīvojumi ir arī citiem. Monopolā - priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrības „Esmu klāt” dibinātāja un vadītāja Sanita Ziediņa.

Bērna redzes sistēma turpina veidoties un attīstīties līdz pat septiņu, astoņu gadu vecumam. Laika periodā, kad bērna redze vēl attīstās, laikus atklājot redzes problēmu, to var veiksmīgāk pakļaut korekcijai. Saruna par bērna redzi un tās attīstību.

Inovācijas tiek bieži minētas kā Latvijas uzņēmējdarbības nākotne, veids, kā veicināt eksportu un konkurenci pasaules tirgū, taču cik reāls ir šāds ceļš Latvijas attīstībai? Kas ir inovācijas un vai zinātnieku un pētnieku radītie atklājumi reālajā dzīvē realizējas uzņēmumu produktos?