Ludzas novada domes deputātu vairākums ir lēmuši, ka atteiksies no pašvaldības informatīvā izdevuma “Ludzas Novada Vēstis” un turpmāk sadarbosies ar vietējo avīzi “Ludzas zeme”. Šāds lēmums pieņemts, jo šobrīd domes priekšsēdētājs neredz jēgu, veidot izdevumu, kurš iznāk vien reizi mēnesī. Atsakoties no izdevuma, nebūs arī vairāk aizrādījumu gan no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, gan Valsts valodas centra par izdevuma nepamatotu izdošanu krievu valodā.

Latvijas Radio Ziņu dienesta sporta ziņu korespondents Mārtiņš Kļavenieks par Latvijas Futbola federācijas vadības vēlēšanām.

No sestdienas Modes muzejā varēs apskatīt jaunu izstādi „Zelta divdesmitie”. Tās uzmanības centrā būs izsmalcināti Art Deco stila apavi, kā arī ļoti efektīgi 20.gadu tērpi – pērlītēm un akmentiņiem izšūtas kleitas. Izstādi papildinās video materiāli, fotogrāfijas un plakāti, kas palīdzēs uzburt 20.gadu gaisotni, kad teju visi, jauniegūtās brīvības sajūtas savaldzināti, aizrāvās ar džezu un dejām un pilnu krūti baudīja dzīvi.

Ņemot vērā šodien ievērojamāko starptautisko notikumu – abu Koreju līderu tikšanos – varēsit noklausīties interesantu sarunu ar korejieti, kura vecvecāki ir no Ziemeļkorejas. Viņš uzskata, ka Eiropas Savienība krīzē var darīt daudz labāk, un starp citām lietām skaidro, kā tas ir iespējams gadiem turēt cilvēkus tik ciešā režīmā un sprostā kā Ziemeļkoreja.

Brīvības iela Pāvilostā nav centrālā iela pašvaldībā, tomēr vietējiem iedzīvotājiem tā ir nozīmīga. Latvijas Radio reportāžu sāk no sarkano ķieģeļu luteriskās baznīcas, virzienā uz jūru. Novadā ar aptuveni 3000 iedzīvotājiem Svētā Pāvila baznīca aizvien ir nozīmīga vieta jauno pāru laulībām un viņu bērnu kristībām. Lielākoties Brīvības ielu apdzīvo privātmāju īpašnieki, novēroja Radio, tomēr liela daļa namu nemaz nav apdzīvoti. Ielai nav asfalta seguma un tā atgādina ainavu laukos.

Nekādā gadījumā neapgalvojam, ka darba aizsardzības lietas Latvijā ir atstātas novārtā un darba ņēmēju un devēju interese par to ir stipri formāla. Tomēr nevaram apgalvot pretējo, ka viss ir vislabākajā kārtībā un negadījumi darba vietās ir izskausti.

Nekādā gadījumā neapgalvojam, ka darba aizsardzības lietas Latvijā ir atstātas novārtā un darba ņēmēju un devēju interese par to ir stipri formāla. Tomēr nevaram apgalvot pretējo, ka viss ir vislabākajā kārtībā un negadījumi darba vietās ir izskausti.

Eiropā trauksmi pēdējos gados ceļ vides zinātnieki un biologi - strauji samazinoties kukaiņu daudzveidībai, problēmas ar pesticīdu radīto piesārņojumu uzrādās arī citos barības ķēdes posmos. Kāda ir situācija Eiropā un Latvijā? Kādi ir pašmāju pētījumi par augu aizsardzības līdzekļiem un to ietekmi?

Eiropā trauksmi pēdējos gados ceļ vides zinātnieki un biologi - strauji samazinoties kukaiņu daudzveidībai, problēmas ar pesticīdu radīto piesārņojumu uzrādās arī citos barības ķēdes posmos. Kāda ir situācija Eiropā un Latvijā? Kādi ir pašmāju pētījumi par augu aizsardzības līdzekļiem un to ietekmi?

Ar kategoriju "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā" noslēdzam ciklu, kurā apskatījām Latvijas literatūras gada balvai nominētās grāmatas. Kārļa Vērdiņa tulkotās amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones dzejas rindas lasa Latvijas Radio kora dziedātāji Inga Martinsone un Kārlis Rūtentāls. Gan šo, gan pārējos nominētos darbus šajā kategorijā komentē šīgada balvas ekspertu komisijas priekšsēdētāja, literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane.

Kāda bijusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) sezona, kas 3. maijā noslēgsies ar koncertu „Šišona un Šimkus paralēles”? Pārrunājam arī LNSO vasaras ieceres.

Lielās talkas dienā rīt tradicionāli liela rosība būs vērojama Lielajos kapos Rīgā. Šis ir jau otrais gads, kad vēsturiski nozīmīgo kapsētu pārņēmusi Rīgas dome. Taču pašvaldība pagaidām nesteidzas ar finansējuma piešķiršanu Lielo kapu sakārtošanai. Pat attīstības koncepcijas izstrādei naudu ir iedevusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Rīgas pieminekļu aģentūra plāno, ka nākotnē Lielajos kapos varētu notikt pat kultūras pasākumi.

Projekts “Uzdrīkstēties. Atgriezties” trīs multimediālos stāstos par radošiem cilvēkiem, kas atgriezušies no dzīves Rīgā vai ārzemēs, meklē atbildes uz šo un daudziem citiem jautājumiem par radošu cilvēku dzīvi reģionā.

Izmirstošie lauki. Lēna ekonomikas attīstība. Ar šiem vārdu savienojumiem Latgales reģionu mēdz asociēt daudzi - gan Latgales, gan pārējās Latvijas iedzīvotāji. Jaunieši aizbrauc uz Rīgu vai emigrē uz ārzemēm, atgriežoties mājup Latgalē tikai brīvdienās vai svētku reizēs. Vien retais pieņem lēmumu palikt vai atgriezties uz dzīvi Latgalē. Tomēr kas motivē šos cilvēkus pamest savu komforta zonu un dzīvot dzīvi reģionā, neskatoties uz grūtībām?

Tiešraide no Zemgales! Brīvais mikrofons kopā ar Jelgavas iedzīvotājiem.

Tiešraide no Upītes ciema Viļakas novada Šķilbēnu pagastā. Diskutēsim par mazo skolu slēgšanu. Upīte ir nozīmīgs Ziemeļlatgales nemateriālās kultūras saglabāšanas centrs, lielu daļu šim reģionam raksturīgo vērtību skolēni apgūst tieši Upītes pamatskolā. Bet skolēnu skaits šajā skolā strauji samazinās, un tāpēc pašvaldība pieņēmusi lēmumu par skolas slēgšanu. "Krustpunktā" ar iedzīvotājiem, skolas mācībspēkiem un pašvaldības pārstāvjiem diskutēsim par mazo skolu slēgšanu, kādas ir alternatīvas.

Tiešraide no Upītes ciema Viļakas novada Šķilbēnu pagastā. Diskutēsim par mazo skolu slēgšanu. Upīte ir nozīmīgs Ziemeļlatgales nemateriālās kultūras saglabāšanas centrs, lielu daļu šim reģionam raksturīgo vērtību skolēni apgūst tieši Upītes pamatskolā. Bet skolēnu skaits šajā skolā strauji samazinās, un tāpēc pašvaldība pieņēmusi lēmumu par skolas slēgšanu. "Krustpunktā" ar iedzīvotājiem, skolas mācībspēkiem un pašvaldības pārstāvjiem diskutēsim par mazo skolu slēgšanu, kādas ir alternatīvas.

Kokli par savu mūzikas instrumentu sauc Pāvula Jurjāna mūzikas skolas koklētāju ansambļa „Atbalsis” jaunākas grupas dalībnieces. Kā ansambļa vadītāja Anda Eglīte „ved” jaunās koklētājas uz Dziesmu un deju svētkiem?

Kokli par savu mūzikas instrumentu sauc Pāvula Jurjāna mūzikas skolas koklētāju ansambļa „Atbalsis” jaunākas grupas dalībnieces. Kā ansambļa vadītāja Anda Eglīte „ved” jaunās koklētājas uz Dziesmu un deju svētkiem?

Diasporas bērniem latviešu valoda bieži ir kā svešvaloda, kuru vecāki mudina apgūt no skolas brīvajā laikā, brīvdienās, nereti tas notiek visai neregulāri. Kā motivēt apgūt vecāku vai vecvecāku dzimto valodu? Eksperti saka – ar draudzību, tāpēc vēl joprojām labs palīgs valodas apguvē ir vasaras skolas.

Rīt, 28. aprīlī, notiek Lielā talka. Šogad tā notiks jau 10 gadu. Un talka vairs nav tikai atkritumu vākšana – tā ir arī apkārtējās ainavas sakopšana, labiekārtošana un viss, kas liek domāt par tīru vidi mājās, dārzos, parkos, mežos un ceļmalās.

Tādi esam.

Pavisam drīz, 30.aprīlī, Salacā beigsies lašu un taimiņu makšķerēšanas sezona, bet savukārt 1.maijā, kā dēvē paši copmaņi, sākas makšķernieku lielākie svētki, jeb līdaku spiningošanas sezona. To, kā šogad veiksies ar līdakām, vēl grūti spriest, bet aizvadītās, tradicionālās sacensības "Salacgrīvas Laša kauss 2018 šoreiz izrādījās veiksmīgas un apliecināja, ka laši un taimiņi Salacā ir. Par to, kāds tad ir makšķernieku vērtējums, plašāk Vidzemes korespondentes Guntas Matisones ierakstā.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ārkārtas kongresā 27. aprīlī notiek organizācijas prezidenta vēlēšanas. Kongresa ievadā norisinājās balsojums par to, vai vēlēšanas notiks aizklātā vai atklātā veidā. 71 biedrs balsoja "par" aizklātām vēlēšanām, bet "pret" bija 33.

Latvijas iedzīvotāju zināšanas par finansēm un aizņemšanos joprojām ir zemā līmenī. Iedzīvotāji neveido uzkrājumus, tērē vairāk, nekā nopelna un izmanto iespējas naudu aizņemties, priekšroku dodot ātrajiem kredītiem. Plašāk par pētījumu, kurā analizēta iedzīvotāju finanšu pratība.

Labklājības ministrija varētu panākt izlīgumu ar abām bijušajām valsts sociālās aprūpes centra „Rīga” amatpersonām, kas darbu zaudēja decembrī, mēnesi pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas „Aizliegtā paņēmiena” kopīgi veiktā žurnālistikas eksperimenta Kapseļu ielas bērnunamā. Šodien tiesas Rīgā skatīja strīdus starp ministriju un bijušo aprūpes centra direktori Mariju Ziņinu, kā arī augstāk stāvošu amatpersonu Inesi Pauderi.

Projekts “Uzdrīkstēties. Atgriezties” trīs multimediālos stāstos par radošiem cilvēkiem, kas atgriezušies no dzīves Rīgā vai ārzemēs, meklē atbildes uz šo un daudziem citiem jautājumiem par radošu cilvēku dzīvi reģionā.

Izmirstošie lauki. Lēna ekonomikas attīstība. Ar šiem vārdu savienojumiem Latgales reģionu mēdz asociēt daudzi - gan Latgales, gan pārējās Latvijas iedzīvotāji. Jaunieši aizbrauc uz Rīgu vai emigrē uz ārzemēm, atgriežoties mājup Latgalē tikai brīvdienās vai svētku reizēs. Vien retais pieņem lēmumu palikt vai atgriezties uz dzīvi Latgalē. Tomēr kas motivē šos cilvēkus pamest savu komforta zonu un dzīvot dzīvi reģionā, neskatoties uz grūtībām?

Adatu terapija spējot visu. Pat uzvarēt lieko svaru… Šovakar mēģinām meklēt jūtīgos akupunktūras punktus. Mūsu viesis – akupunktūras speciālists Raimonds Puksts.

Nekādā gadījumā neapgalvojam, ka darba aizsardzības lietas Latvijā ir atstātas novārtā un darba ņēmēju un devēju interese par to ir stipri formāla. Tomēr nevaram apgalvot pretējo, ka viss ir vislabākajā kārtībā un negadījumi darba vietās ir izskausti.

Mākoņu pasaska. Paaku stāsta Vilma Lasmane

Tiešraide no Upītes ciema Viļakas novada Šķilbēnu pagastā. Diskutēsim par mazo skolu slēgšanu. Upīte ir nozīmīgs Ziemeļlatgales nemateriālās kultūras saglabāšanas centrs, lielu daļu šim reģionam raksturīgo vērtību skolēni apgūst tieši Upītes pamatskolā. Bet skolēnu skaits šajā skolā strauji samazinās, un tāpēc pašvaldība pieņēmusi lēmumu par skolas slēgšanu. "Krustpunktā" ar iedzīvotājiem, skolas mācībspēkiem un pašvaldības pārstāvjiem diskutēsim par mazo skolu slēgšanu, kādas ir alternatīvas.

Ārdi Līvesa raidluga 177 kilometri. Režisors Ints Burāns. Lomās: Akvelīna Līvmane, Mirdza Martinsone un Mārtinš Vērdiņš. 1977.gada ieraksts. 1.daļa.

Projekts “Uzdrīkstēties. Atgriezties” trīs multimediālos stāstos par radošiem cilvēkiem, kas atgriezušies no dzīves Rīgā vai ārzemēs, meklē atbildes uz šo un daudziem citiem jautājumiem par radošu cilvēku dzīvi reģionā.

Izmirstošie lauki. Lēna ekonomikas attīstība. Ar šiem vārdu savienojumiem Latgales reģionu mēdz asociēt daudzi - gan Latgales, gan pārējās Latvijas iedzīvotāji. Jaunieši aizbrauc uz Rīgu vai emigrē uz ārzemēm, atgriežoties mājup Latgalē tikai brīvdienās vai svētku reizēs. Vien retais pieņem lēmumu palikt vai atgriezties uz dzīvi Latgalē. Tomēr kas motivē šos cilvēkus pamest savu komforta zonu un dzīvot dzīvi reģionā, neskatoties uz grūtībām?

Ar kategoriju "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā" noslēdzam ciklu, kurā apskatījām Latvijas literatūras gada balvai nominētās grāmatas. Kārļa Vērdiņa tulkotās amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones dzejas rindas lasa Latvijas Radio kora dziedātāji Inga Martinsone un Kārlis Rūtentāls. Gan šo, gan pārējos nominētos darbus šajā kategorijā komentē šīgada balvas ekspertu komisijas priekšsēdētāja, literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane.

Adatu terapija spējot visu. Pat uzvarēt lieko svaru… Šovakar mēģinām meklēt jūtīgos akupunktūras punktus. Mūsu viesis – akupunktūras speciālists Raimonds Puksts.

Kokli par savu mūzikas instrumentu sauc Pāvula Jurjāna mūzikas skolas koklētāju ansambļa „Atbalsis” jaunākas grupas dalībnieces. Kā ansambļa vadītāja Anda Eglīte „ved” jaunās koklētājas uz Dziesmu un deju svētkiem?

Eiropā trauksmi pēdējos gados ceļ vides zinātnieki un biologi - strauji samazinoties kukaiņu daudzveidībai, problēmas ar pesticīdu radīto piesārņojumu uzrādās arī citos barības ķēdes posmos. Kāda ir situācija Eiropā un Latvijā? Kādi ir pašmāju pētījumi par augu aizsardzības līdzekļiem un to ietekmi?