Kā dzirdējām, lai nokļūtu Papes dabas parkā, var nākties krietni pārbaudīt pacietību, mērojot šo bezceļu. Tomēr par tūristu un apmeklētāju vajadzībām parka teritorijā netiek aizmirsts. Veikaliņš, kur Papes dabas parka apmeklētāji, varēja iepirkties, vērsies ciet. Bet tā vietā apmeklētājiem būs pieejama kafejnīca, kuru atvēris kāds uzņēmējs.

Nepietiekamais finansējums veselības aprūpes nozarei rada jaunajos ārstos neticības un vilšanās sajūtu. Tas nozīmē, ka ilgais sadarbības un plānošanas darbs ir palicis bez rezultāta. Tā nākamā gada budžetu intervijā Latvijas Radio komentēja Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Viņš minēja, ka asociācija pagājušajā nedēļā ir izlēmusi rīkot protesta akciju. Tas nebūs streiks. Arī ielās jaunie ārsti neplāno iziet. Taču protests iesaistīs visu Latviju, tas gaidāms tuvāko nedēļu laikā.

Šo dienu, 15.oktobri, Valsts prezidents ierosinājis pasludināt par valsts valodas dienu. Egils Levits šodien piedalīsies arī grāmatas "Valoda un valsts" sējuma atvēršanas svētkos. Bet mūs šorīt vairāk interesē pati valodas diena un tās nozīme. Tādēļ esam sazvanījuši LU profesoru, filoloģijas doktoru Andreju Veisbergu.

Ļoti daudzveidīgus vizuālus un emocionālus iespaidus piedāvās trīs jaunās izstādes, ko 16.oktobrī atklās Jūrmalas pilsētas muzejā. Visus māksliniekus vieno tas, ka visi ir gleznotāji, bet savā mākslinieciskajā rokrakstā viņi ir ļoti atšķirīgi.

Jāņa Veisa darbi priecē ar saviem spilgtajiem dabas motīviem, Antras Ivdras gleznām ir vairāk apcerīgs raksturs, bet Inese Ziemele provocē domāt par globālām problēmām un mūžīgajiem jautājumiem.

Trīs krustojumos Rīgā un Pierīgā jau drīzumā fotoradari varētu sākt fiksēt arī tos, kas brauc pie sarkanās gaismas. Eksperti norāda – tā sauktās sarkanās gaismas kameras ir pierasta lieta ceļu satiksmē daudzviet Eiropā, lai disciplinētu autovadītājus, jo pie „sarkanā” izraisītie negadījumi nereti ir ļoti smagi.

Izziņo "Dod 5 tematu" - centīsies atnākt pieci.lv radio raidījumu vadītājs Toms Grēviņš .

Vai baktērijas komandē mūsu dzīvi un vai tās var izraisīt kunģa-zarnu trakta funkcionālos traucējumus, šos un citus jautājumus iztirzāsim raidījumā sarunā ar gastroenterologu profesoru Anatoliju Danilānu.

Autotransportu bieži vien min kā vienu no lielākajiem vides piesārņotājiem. Vienlaikus ir skaidrs, ka auto ir kļuvis par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu. Lai ietekmi uz vidi mazinātu un sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus, būs jāmainās gan auto industrijai, gan mūsu paradumiem.

Režisores Ksenijas Ohapkinas darbs "Nemirstīgie", kas veidots, sadarbojoties Latvijas studijai „VFS Films” un Igaunijas studijai „Vestilind”, šogad Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā piedzīvoja pasaules pirmizrādi un tika apbalvots ar Kristāla Globusu kategorijā „Labākā dokumentālā filma”. Filmas pirmizrāde Latvijā paredzēta 23. oktobrī festivālā Riga IFF laikā.

Šogad aprit 150 gadi, kopš Latvijā var iegūt augstāko izglītību arhitektūrā. Sarunā par arhitektūras izglītību Latvija interesējamies, kā varētu attīstīties arhitektūras izglītība Latvijā, kāpēc būtu nepieciešama konceptuālās arhitektūras skola un kādus virzienus mūsdienu arhitektūra pieprasa – tehnisko vai māksliniecisko.

Neatkarības karš. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Pirms simts gadiem, 1919. gada 15. oktobrī, tikai nedēļu pēc Bermonta armijas uzbrukuma Rīgai, Latvijas armija devās prettriecienā.

Brīvais mikrofons. Ētera tālruņa numuri ir 67222888, 67225599, elektroniski var rakstīt uz adresi krustpunkta@latvijasradio.lv vai sūtīt savu komentāru caur mūsu mājas lapu raidījumam „Krustpunktā”.

Saruna par mazo un vidējo uzņēmējdarbību un atbalstu, ko šie uzņēmumi var gūt no Eiropas Savienības. Pēc mazliet vairāk nekā gada noslēgsies pašreizējais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, un tad ir jautājums, ko var paspēt izdarīt pašreizējā periodā un ko gaidīt no jaunā.

Vai bērnam vajadzīgas sacenšanās skolu vidē? Diskutējam par olimpiāžu, mūzikas skolu un sporta sacensību lietderību un skolēna personīgo izaugsmi

Dzejniece Elvīra Bloma šobrīd strādā pie dzejas kopas, kas kuras iedvesmas avots ir interneta komentāri un google meklētāja izmestas frāzes. Savukārt māksliniece Vika Eksta izmēģinājusi spēkus, pārtulkojot Raini smaidošo ģīmīšu un salikto plaukstiņu - viedierīču tastatūras emodži zīmju valodā. Kur virzās mūsdienu dzeja?

Artūrs Hartmanis, puika būdams, sācis vākt senlietas no dzimtā novada, tagad viņa kolekcija jau ir labi zināma un iekļauta vairākos tūrisma ceļvežos. Sertificēti mērtrauki, radio abonomenta atļauja, piena pieņemšanas grāmatiņa un vācu armijas ķivere, kas pēckara gados izmantota kā benzīna piltuve –  eksponāti ar kolekcijas saimnieka stāstiem sniedz ieskatu Pampāļu vēsturē.

Šī gada labdarības maratons "Dod pieci!" veltīts neārstējami slimu cilvēku dzīves nogalei un paliatīvās aprūpes sistēmas sakārtošanai Latvijā.

Tādi esam

Salacgrīvas novada Kuivižos Jirgensonu ģimene septembrī atvēra krodziņu un moteli Kuivižkrogs. Saimnieks Atis Jirgensons līdz šim darbojies būvniecības jomā, un ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu šosejas Rīga - Tallina malā uzcelts arī skatu tornis. Krodziņā var iegriezties arī apmeklētāji ar suņiem. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Kultūras afiša

Strauji tuvojas Rīgas Starptautiskais kino festivāls ar ļoti apjomīgu programmu - gandrīz 150 filmu ar 11 programmām 11 dienās. Kultūras afišas laikā ielūkosimies dažās no programmām, kas varētu būt interesantas visplašākajam skatītāju lokam. Viena no tām - "Festival Selection".

Šī diena vēsturē

1582. gada 15. oktobrī Eiropas katoļu zemēs stājās spēkā jauns kalendārs, joprojām dēvēts tā ieviesēja pāvesta Gregora XIII vārdā - par Gregora kalendāru. Pāreja uz šo daudz precīzāko kalendāru, kas nerada nobīdi starp astronomisko un kalendāra laiku, gan ievilkās vairāk nekā trīs gadsimtu ilgumā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome lems par protesta akcijām, jo to neapmierina veselības nozarei plānotais finansējums.

 

Latvijas Universitātes migrācijas pētnieku grupa septembrī uzsākusi lielāko migrācijas tematikai veltīto aptauju, kurā tiek aicināti piedalīties gan tie tautieši, kas pastāvīgi vai daļēji dzīvo ārpus Latvijas, gan tie, kas pēc dzīves vai darba ārzemēs ir atgriezušies Latvijā. Šāda mēroga aptauja Latvijā tiek veikta jau otro reizi. Par aptaujas mērķiem, ko parādīja iepriekšējā aptauja un kā jūtas atbraucēji, vairāk interesējās Inga Ozola.

Valdība apstiprina plānu veidot 39-as pašvaldības

Mediķi gatavojas plašiem protestiem, ja netiks palielinātas algas

Baltijas jūras austrumos mencu nozvejas kvota samazināta par 92 procentiem

Pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs lēnākā kopš globālās finanšu krīzes, paziņojis Starptautiskais Valūtas fonds.

Neatkarības karš. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Pirms simts gadiem, 1919. gada 15. oktobrī, tikai nedēļu pēc Bermonta armijas uzbrukuma Rīgai, Latvijas armija devās prettriecienā.

Māsas Balanas augušas Dobelē, daudz spēlējušas Eiropas pilsētās kā ielu muzikanti. Tagad laikraksts „The Times” raksturojis latviešu vijolnieci Kristīni Balanas kā „žilbinoši virtuozu” mūziķi. Savukārt viņas māsa čelliste Margarita Balanas ir viena no aizraujošākajām un daudzpusīgākajām šī laika māksliniecēm.

Vai baktērijas komandē mūsu dzīvi un vai tās var izraisīt kunģa-zarnu trakta funkcionālos traucējumus, šos un citus jautājumus iztirzāsim raidījumā sarunā ar gastroenterologu profesoru Anatoliju Danilānu.

Burvju vijole. Ukraiņu tautas pasaku stāsta Artūrs Skrastiņš

Saruna par mazo un vidējo uzņēmējdarbību un atbalstu, ko šie uzņēmumi var gūt no Eiropas Savienības. Pēc mazliet vairāk nekā gada noslēgsies pašreizējais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, un tad ir jautājums, ko var paspēt izdarīt pašreizējā periodā un ko gaidīt no jaunā.

Noras Ikstenas stāsti "Danielas seanss" un "Gadījums ar Kornēliju". Lasa Lelde Vikmane. Režisore Diāna Bērza. 1995.gada ieraksts.

 

Neatkarības karš. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Pirms simts gadiem, 1919. gada 15. oktobrī, tikai nedēļu pēc Bermonta armijas uzbrukuma Rīgai, Latvijas armija devās prettriecienā.

Režisores Ksenijas Ohapkinas darbs "Nemirstīgie", kas veidots, sadarbojoties Latvijas studijai „VFS Films” un Igaunijas studijai „Vestilind”, šogad Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā piedzīvoja pasaules pirmizrādi un tika apbalvots ar Kristāla Globusu kategorijā „Labākā dokumentālā filma”. Filmas pirmizrāde Latvijā paredzēta 23. oktobrī festivālā Riga IFF laikā.

Māsas Balanas augušas Dobelē, daudz spēlējušas Eiropas pilsētās kā ielu muzikanti. Tagad laikraksts „The Times” raksturojis latviešu vijolnieci Kristīni Balanas kā „žilbinoši virtuozu” mūziķi. Savukārt viņas māsa čelliste Margarita Balanas ir viena no aizraujošākajām un daudzpusīgākajām šī laika māksliniecēm.

Vai bērnam vajadzīgas sacenšanās skolu vidē? Diskutējam par olimpiāžu, mūzikas skolu un sporta sacensību lietderību un skolēna personīgo izaugsmi

Autotransportu bieži vien min kā vienu no lielākajiem vides piesārņotājiem. Vienlaikus ir skaidrs, ka auto ir kļuvis par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu. Lai ietekmi uz vidi mazinātu un sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus, būs jāmainās gan auto industrijai, gan mūsu paradumiem.