Atskats vakardienā.
*
1978. gada 27. novembrī Sanfrancisko policijas virsnieks un bijušais pilsētas domnieks Dens Vaits noslepkavoja pilsētas mēru Džordžu Moskoni un domnieku Hārviju Milku. Motīvi tā arī palika līdz galam nenoskaidroti, taču, visticamāk, Vaita nepatika pret abiem upuriem saistījās kā ar idejiskām nesaskaņām, tā ar šķēršļiem, kurus abi lika Vaita lobētajām biznesa interesēm.

Novembra sākumā atklātībā nonāca ziņas par piecu Salaspils pedagogu atstādināšanu, jo viņi nemācēja latviski runāt profesijai atbilstošā līmenī. Vai šie cilvēki atgriezīsies skolā un pēc kāda principa notiek reidi mazākumtautību skolās?
*
Lai pretendētu uz platību maksājumiem arī bioloģisko zālāju saimniekiem no nākamā gada būs jāatbilst aktīva zemnieka statusam. Tas būs sarežģīti saimniecībām, kurās ir lielas zālāju platības, bet nav lopu. Taču Zemkopības ministrija sola, ka uz atbalstu pretendēt varēs pierādot konkrētas zālāju apsaimniekošanas izmaksas. Tikmēr kāds bioloģisko zālāju īpašnieks pārliecināts, ka jaunā lauksaimniecības politika diskriminē šo platību apsaimniekotājus. Arī Dabas pārvaldē vērtē, ka līdz šim atbalsts nav bijis motivējošs dabisko zālāju uzturēšanā, kas šobrīd ir visapdraudētākā ekosistēma Latvijā.

Lai popularizētu biškopību, bišu nozīmi dabā un cilvēka dzīvē, pirms 15 gadiem Slovēnijas biškopji aizsāka sociāli izglītojošu akciju „Eiropas medus brokastis. Šīs akcijas mērķauditorija ir bērnudārzu un skolu audzēkņi, pie kuriem viesojas biškopji. Un tā kā arī Latvijas biškopji ir iesaistījušies šajā kampaņā, tad tagad, novembrī, izglītības iestādēs ir sākušās „Eiropas medus brokastis.
*
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētnieki kopā ar kolēģiem no Ukrainas ir izveidojuši interneta mājas lapu, kurā ukraiņu valodā ir apkopoti dažādu terapiju veidi un praktiski piemēri. Lapa izveidota, lai pedagogiem palīdzētu bērniem mazināt trauksmi, ko izraisa Ukrainā notiekošais karš.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis.

Ikdienas dzīve, tērpi, zirgi, saimes ļaudis, pils interjers - pamatīgos albumos 19. gs. 90. gados tika dokumentēta Krustpils pils īpašnieku baronu fon Korfu dzīve. No senākiem laikiem te saglabāta Krustpils villaine ar unikālu izšuvumu, bet Jēkabpili 20. gadsimtā gleznās ir iemūžinājusi Emma Baltmane.

Novembra pēdējā svētdienā un Pirmajā adventē ir klāt klausīšanās spēlē Gudrības pilieni - pie skaņu detektīkundzītes Ausmas ciemos ir Ozoliņu ģimene no Rāmavas: mamma Zane, tētis Haralds un divi ķipari – piecgadīgais Ralfs un trīsgadīgā Rota.

„Valis ir atpakaļ". Laura Gundara grāmatas radiolasījuma 4. daļa. Režisors Lauris Gundars, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Ivo Tauriņš.

Mākslinieks Māris Bišofs tagad kļuvis arī par stāstu autoru, daži no tiem ir īsāki, vairāk novērojumi vai anekdotes, daži – ar kārtīgu sižetu un stāstījumu. Lielākoties tie jau publicēti interneta žurnālā „Satori”, „Rīgas Laikā”, „Artteritory”, tagad tie savākti kopā grāmatas formātā ar nosaukumu „Dom-raxti”.

Kā iemīlēties teikumos un sarunāties par vārdiem? Paskāla Mersjē romānu “Vārdu svars” iesaka lasīt tulkotāja Silvija Brice. Stāsts ir ne tikai par vārdiem un tulkošanu, bet arī par to, kā dzīvot, kad šķitis, kas viss jau ir beidzies.

"Spēlmaņu nakts" nedēļā neliels atskats latviešu teātra mūzikas vēsturē. Latvieši taču patiesi mīl teātri. Bieži vien tas noticis pateicoties brīnišķīgajām dziesmām, kuras skanējušas no skatuves un turpina dzīvot, kad izrāde pati jau sen nav rodama teātra repertuārā.

Par e-pakalpojumu iespējām un apmācību programmu jaunām sievietēm Latvijas valsts pirmajā projektā Namībijā un Zambijā saruna ar kustības #esiLV pārstāvjiem un sabiedrotajiem no Rīgas Biznesa skolas.

Raidījumā atgādinām par vairākiem pasaules vēsturē nozīmīgiem notikumiem, kuriem šogad aprit simtā gadskārta.

Šī raidījuma stāsts ieturēts visai skumjās notīs, jo veltīts tām dokumentārajām liecībām, kuras vēstī par krievu karaspēka aplenkumu Rīgai 18.gadsimta sākumā.

Kārļa Anitena seriāls „Konteksti". Režisors Kārlis Anitens. Skaņu režisors Andis Ploks. Lomās: Mārtiņš Brūveris, Akvelīna Līvmane, Āris Rozentāls, Anna Šteina, Ligita Skujiņa un Dagmāra Legante. 2014.gada ieraksts.

Jānis Vanks - „Drošas Braukšanas Skolas direktors

Banku krīzes atsaucas uz sabiedrību visai graujoši, to mums lieliski parāda pēdēja gadsimta notikumi tepat Latvijā un citviet rietumu pasaulē. Šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāti pētījuši, kā mazināt ekonomisko lejupslīdi banku krīzēs un kādas ir attiecības starp bankām, valsti un sabiedrību.

Par bezdelīgu aizlidošanu. Pasaku stāsta Harijs Misiņš