Radio ir ne tikai tie, kas runā pie mikrofona vai veido ierakstus. Ir vesela plejāde neredzamo vai pareizāk sakot, nedzirdamo cilvēku. Šoreiz vecākais datortīkla administrators Normunds Putniņš atceras, kā radiomājā tika ieviesti pirmie datori, bibliotekāre Sarma Indzere rāda unikālus rakstus, bet Autotransporta daļas vadītājs Normunds Taube stāsta par radio šoferu ekskluzīvajām tiesībām, vadājot žurnālistus. 

Ar Bruno runājam par to, kas nav saskatāms, arī par to, vai viens cilvēks var mainīt pasauli. Lasām zviedru rakstnieces Katarīnas fon Brēdovas darbu "Viss, kas nav saskatāms" ("Liels un mazs") un igauņu autores Rēli Reinausas stāstu "Rahela, Anderss un laika logi" ("Zvaigzne ABC").

"Tu esi Latvijas dārgums". Skolēnu radošo darbu konkursa labāko darbu radiolasījums. 10.-12. klašu skolēnu darbi. Lasa Santa Didžus un Matīss Budovskis. Režisors Valdis Lūriņš.

Lietuviešu rakstnieces Kristīnas Sabaļauskaites nesen iznākušais romāns “Pētera imperatore” no jauna uzjundījis minējumus un strīdus par Bībeles latviskotāja Ernsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas dzīvi. Vai Marta bija latviete? Vai viņa prata lasīt un rakstīt? Kas viņā bija tik īpašs?

"Tad veltīsim vaļas stundu stāstam, un lai šis stāsts izglīto mūsu varoņus." Šis Platona epigrāfs ievada Donnas Tartas "Slepeno vēsturi". Autore saka, ka romāns nemeklē atbildi uz jautājumu "Kas to izdarīja?", jo tas ir skaidrs jau no pirmajām lappusēm. "Slepenā vēsture" mēģina noskaidrot, kāpēc tas tika izdarīts?

23. novembrī kā ierasts norisināsies "Spēlmaņu nakts" pasākums, kas šogad arī notiek Smiļģa teātrī - Dailes teātrī, gadskārtējā teātra balvu pasniegšanas ceremonija, tātad svētki visiem, jo latvieši taču patiesi mīl teātri. Bieži vien tas noticis arī pateicoties brīnišķīgajām dziesmām, kuras skanējušas no skatuves un turpina dzīvot, kad izrāde pati jau sen kā nav rodama teātra repertuārā.

Spēlē piedalās: Varis Meška, Andris Staģis, Alise Romeiko un Arta Zatirka.

Viņš ir dzimis un audzis Lielbritānijā, viņa - Latvijā. Abi runā latviski un abu sirdis pieder Latvijai. Bet šobrīd viņu dzīve aizrit Notingemā, Lielbritānijā. Tur abi rūpējas par visu latvisko sev apkārt, rīko svētkus, svin latvietību un šķiet, ka cer kādu dienu dzīvot Latvijā. Saruna ar Baibu Dobeli un Karlu Kelku (Kelk).

Recenzējam norvēģu režisora Joahima Trīra drāmu “Sentimentālā vērtība” par ģimenes, vēstures, teātra un kino trauslajām attiecībām – tām eļļu pielej patriarha atgriešanās. Aplūkojam mīlestības un laulības alegoriju – Linnas Remzijas drosmīgo darbu “Mirsti, mana mīla” ar aktieriem Dženiferu Lorensu un Robertu Patinsonu galvenajās lomās.

Muzikāli literāra kompozīcija "Bet saules pulkstens iet…" Raimonda Paula mūzika, Jāņa Petera dzeja. Veltījums cilvēka mūžam, kurā jaunradītā mūzika un dzeja stāsta par mūžīgām vērtībām mūsu dzīvē, kas nāk no pagātnes un vērstas nākotnē.

Maija Zvirbule Valmieras novada Brenguļu pagastā izveidojusi 30 Šarolē šķirnes gaļas liellopu ganāmpulku un šogad konkursā "Novada garša" saņēma divas zelta medaļas - par liellopu aknu pastēti un malto gaļu. Maijas pieredze uzņēmējdarbībā bijusi dažāda - iziets arī maksātnespējas process. Spēku un enerģiju Maijai dod sports un peldes dīķī.

Daina Grosa ir migrācijas pētniece Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Daina ir dzimusi Sidnejā, Austrālijā. Pērn Saseksas Universitātē Anglijā viņa ieguvusi doktora grādu Globālo studiju fakultātē ar disertāciju par remigrējušo bērnu labsajūtu, pārceļoties uz Latviju sabiedriskā vidē.

Ķīmija ir klātesoša neskaitāmās mūsu dzīves jomās. Sākot ar produktiem mūsu vannasistabās un zāļu plauktos, beidzot ar enerģētiku un pārtikas drošību. Ķīmiķi Latvijā šobrīd strādā pie nanopārklājumiem vēja turbīnu lāpstiņām un īpaša sensora, kas ziņotu par zivju produktu svaigumu.

Latviešu tautas pasaku "Par lapsu un vilku" lasa Harijs Liepiņš. 1982.gada ieraksts

Tiešraide. 23. novembra vakarā, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, svinam teātra gada balvas "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremoniju. Šogad ceremonija atkal norisinās Dailes teātrī. Tās laikā noskaidros "Spēlmaņu nakts" skatuves naglas balvu laureātus 17 kategorijās. 

Lietuviešu rakstnieces Kristīnas Sabaļauskaites nesen iznākušais romāns “Pētera imperatore” no jauna uzjundījis minējumus un strīdus par Bībeles latviskotāja Ernsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas dzīvi. Vai Marta bija latviete? Vai viņa prata lasīt un rakstīt? Kas viņā bija tik īpašs?

"Tad veltīsim vaļas stundu stāstam, un lai šis stāsts izglīto mūsu varoņus." Šis Platona epigrāfs ievada Donnas Tartas "Slepeno vēsturi". Autore saka, ka romāns nemeklē atbildi uz jautājumu "Kas to izdarīja?", jo tas ir skaidrs jau no pirmajām lappusēm. "Slepenā vēsture" mēģina noskaidrot, kāpēc tas tika izdarīts?

Spēlē piedalās: Varis Meška, Andris Staģis, Alise Romeiko un Arta Zatirka.

Daina Grosa ir migrācijas pētniece Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Daina ir dzimusi Sidnejā, Austrālijā. Pērn Saseksas Universitātē Anglijā viņa ieguvusi doktora grādu Globālo studiju fakultātē ar disertāciju par remigrējušo bērnu labsajūtu, pārceļoties uz Latviju sabiedriskā vidē.

Ar Bruno runājam par to, kas nav saskatāms, arī par to, vai viens cilvēks var mainīt pasauli. Lasām zviedru rakstnieces Katarīnas fon Brēdovas darbu "Viss, kas nav saskatāms" ("Liels un mazs") un igauņu autores Rēli Reinausas stāstu "Rahela, Anderss un laika logi" ("Zvaigzne ABC").