Šorīt, 7. maijā, Latvijas gaisa telpā ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti. Bija izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums un iedarbināta šūnu apraide. Tāpēc Krustpunktā runājam par civilo aizsardzību, secinājumiem un mācībām, kas veicamas pēc šīs nakts notikumiem Latgalē.

Līdz ar dažādu sociālo mediju un tematisko vietņu uzplaukumu, cilvēkiem ir arvien plašākas iespējas aptvert un noskaidrot savu patieso izcelsmi. Mainoties arī izpratnei par adopcijas noslēpumu, tagad arī pieaugušā vecumā rodas interese noskaidrot, kas ir cilvēka īstie vecāki. Kā šādus meklējumus veikt?

Aplūkojam darbus, kuri izvēlējušies galēji pretējas stratēģijas ievērojamu sieviešu dzīvju attēlošanās. Režisores Kristīnes Želves filma “Mildas istaba” izmanto sev raksturīgos dokumentārā un spēles kino hibrīdformas risinājumus, lai vēstītu par latviešu pirmās filozofijas doktores Mildas Palēvičas dzīvi. Režisora Deivida Frenkela atgriešanās pie divtūkstošo kulta darba “Sātans Pradas brunčos” savukārt ļauj apvienoties leģendāram aktieru sastāvam, taču uzdod jautājumus par jebkāda veida attiecībām ar realitāti.

Latvijas mūzikā sevi piesaka jauns un daudzsološs ansamblis – "4 Doma tenori", kas nāk klajā ar savu pirmo oriģinālkompozīciju "Uz satikšanos". Ansambli veido četri Rīgas Doma kora skolas 3. klases audzēkņi un draugi – Hārdijs, Georgs, Hugo un Toms.

Latvijas mūzikā sevi piesaka jauns un daudzsološs ansamblis – "4 Doma tenori", kas nāk klajā ar savu pirmo oriģinālkompozīciju "Uz satikšanos". Ansambli veido četri Rīgas Doma kora skolas 3. klases audzēkņi un draugi – Hārdijs, Georgs, Hugo un Toms.

Latvijas mūzikā sevi piesaka jauns un daudzsološs ansamblis – "4 Doma tenori", kas nāk klajā ar savu pirmo oriģinālkompozīciju "Uz satikšanos". Ansambli veido četri Rīgas Doma kora skolas 3. klases audzēkņi un draugi – Hārdijs, Georgs, Hugo un Toms.

Raidījums "Atvērtie faili" šonedēļ pievēršas savulaik vienai no skaļākajām korupcijas lietām Latvijā - tā dēvētajai "Latvenergo" pamatlietai. Žurnālisti skaidro, kādēļ tās izmeklēšana un arī iztiesāšana ir prasījusi daudzus gadus, taču tālāka virzība tā arī nav notikusi?

Viņa ir drosmīga un ļoti pārdomāti pārkāpj noteikumus, meklējot savu ceļu uz panākumiem. Viesos dziedātāja un dziesmu autore Marta Grigale.

Ir kāda ķirurģijas joma, kura darbojas vairākos virzienos, rūpējoties ne tikai par veselību, bet reizēm arī par pašapziņu - tā ir plastikas ķirurģija. Ko tā piedāvā un kādas problēmas risina? 

Šorīt, 7. maijā, Latvijas gaisa telpā ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti. Bija izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums un iedarbināta šūnu apraide. Tāpēc Krustpunktā runājam par civilo aizsardzību, secinājumiem un mācībām, kas veicamas pēc šīs nakts notikumiem Latgalē.

Pirmatskaņojums. Leldes Jaujas romāna "Vīrs, bērni un pieci randiņi" fragmentu iestudējums. 1. daļa. Režisors Intars Rešetins-Pētersons. Lomās: Māra Mennika, Romāns Bargais, Dace Bonāte, Jēkabs Reinis, Egils Melbārdis, Intars Rešetins-Pētersons, Jānis Āmanis, Lelde Dreimane un Kārlis Reijers. 

Rigonda ir neapmierināta, Rigondai ir besis, Rigondu nomāc “pārāk labas dzīves” problēmas. Viņai ir pāri par trīsdesmit, lielisks darbs, divas temperamentīgas meitas, taču vīrs Kirils pēdējā laikā bieži krīt uz nerviem. Tik bieži, ka pa galvu sāk riņķot domas par šķiršanos, jo Rigondai šķiet, ka viņa ir pelnījusi ko labāku.

Lai izrautos no rutīnas, Rigonda sev izsludina izaicinājumu - piecus neparastus randiņus. Tikai izrādās, ka neviens no tiem nav tāds, kā iedomāts. Jo vairāk Rigonda meklē “kaut ko labāku”, jo tuvāk nonāk pie jautājuma, ko vispār nozīmē būt labākai sievai, mātei un pašai sev? 

Atklājam “Taku”, lai nospraustu ceļa zīmes gaidāmajā ģimeņu folkfestivāla programmā kopā ar festivāla "TAKA" idejas autori Asnati Rancāni un folkloristi Karīnu Banderi, kā arī antropoloģi Māru Neikenu, mēģinot arī saprast, kādos veidos foklora aktīvi dzīvo arī mūsdienu cilvēku dzīvēs.

Līdz ar dažādu sociālo mediju un tematisko vietņu uzplaukumu, cilvēkiem ir arvien plašākas iespējas aptvert un noskaidrot savu patieso izcelsmi. Mainoties arī izpratnei par adopcijas noslēpumu, tagad arī pieaugušā vecumā rodas interese noskaidrot, kas ir cilvēka īstie vecāki. Kā šādus meklējumus veikt?

Dabas vērošana bija vienīgā agrāk pieejamā laika ziņu prognozēšanas metode, mūsdienās talkā nāk zinātne un tehnoloģijas. Vai latvietis aizvien prot vērot dabu un norises tajā? Vai pamanām lielas un mazas pārmaiņas?