Ārzemju jaunumi.
*
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuru īpašnieki jeb patiesā labuma guvēji no Krievijas un Baltkrievijas mainījuši savu valsts piederību. Visbiežāk maiņa notikusi uz Izraēlas, Latvijas un Antigvas un Barbudas valsts piederību. Eksperti to skaidro, iespējams, ar vēlmi nefinansēt Krievijas kara mašīnu vai arī izvairīties no sankciju pārkāpumiem.
*
Tikai pirmajā darba dienā vien fiksēti 138 ceļu satiksmes negadījumi, traģiskākie – Latgalē. No ceļa noslīdējis skolēnu autobuss Augšdaugavas novadā un bojāgājušais Balvu novadā, kopumā 22 ceļu satiksmes negadījumi un septiņi cietušie. Tā ir šīs nedēļas pirmās diennakts statiska uz ceļiem Latgales reģionā.
*
Dienas skaitlis.

Latvijā dzīvo vairāk nekā 221 tūkstotis cilvēku ar invaliditāti. 2024. gadā invaliditātes ekspertīzei un atbalstam no valsts budžeta tika novirzīts nedaudz vairāk kā miljards eiro (tas ir 6,4 % no kopējiem budžeta izdevumiem), bet pašvaldības papildus piešķīra vēl vismaz 20 milj. eiro. Taču invaliditātes statuss tikai daļēji sasniedz savu mērķi. Tāds secinājums Valsts kontroles revīzijai.
*
Pirms 43 gadiem - 1983.gada 6. janvārī Valsts drošības komiteja arestēja Lidiju Lasmani un vēl astoņus brīvības cīnītājus. Kopumā veica kratīšanas 50 dzīvokļos un nopratināja ap 100 cilvēku. Tāpēc vakar sarīkojumā „Citāda Zvaigznes diena. Neērtā Lidija Lasmane un mūsu laiks bija pēdējais pasākums Lidijas Lasmanes simtgades ciklā. Tajā sprieda gan par viņas un citu brīvības cīnītāju spēku, un to, kā viņus atzīt mūsdienās.
*
Mediju apskats.

ASV darbības Venecuēlā neliecina, ka prezidents Donalds Tramps tur gribētu mainīt valdošo režīmu un veicināt demokrātiju, bet tikai izrādīt spēka pozīcijas, un tas rada sliktu starptautisku precedentu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors, politologs un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pirms 43 gadiem – 1983. gada 6. janvārī Valsts drošības komiteja uzsāka akciju, kuras laikā tika arestēta Lidija Lasmane un vēl astoņi brīvības cīnītāji. Taču kopumā bija kratīšanas 50 dzīvokļos un nopratināja ap 100 cilvēku. Tāpēc vakar, 2026. gada 6. janvārī, sarīkojums „Citāda Zvaigznes diena. Neērtā Lidija Lasmane un mūsu laiks” bija pēdējais pasākums Lidijas Lasmanes simtgades ciklā. Tajā sprieda gan par viņas un citu brīvības cīnītāju spēku, un to, kā viņus atzīt mūsdienās. 

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pret Latviju vērsto kiberuzbrukumu skaits ir pieaudzis septiņas reizes.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuru īpašnieki jeb patiesā labuma guvēji no Krievijas un Baltkrievijas mainījuši savu valsts piederību. Visbiežāk maiņa notikusi uz Izraēlas, Latvijas un Antigvas un Barbudas valsts piederību. Eksperti to skaidro, iespējams, ar vēlmi nefinansēt Krievijas kara mašīnu vai arī izvairīties no sankciju pārkāpumiem.
*
Klasiskās mūzikas piedāvājums nedēļas nogalē.*
Ieskats "Ģimenes studijas" tematos.

Sensorā pārslodze ir stāvoklis, kad smadzenes nespēj efektīvi pastrādāt pārāk lielus signālus, kas nāk no mūsu redzes, dzirdes, ožas, taustes vai garšas. Īpaši bīstami, ja šāds stāvoklis veidojas darba vidē. Šāda gadījumā varētu palīdzēt neirodažādība. Kā tā darbojas? 

Fiziķis Andris Potrebko ir pirmais Latvijā, kurš iegūst doktora grādu daļiņu fizikā, pētot tādas elementārdaļiņas kā kvarki un antikvarki. Šis promocijas darbs tapis sadarbībā ar Eiropas Kodolpētniecības centru CERN.

Par gleznotāju Ojāru Ābolu un izstādi “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”, kas pievēršas Latvijas okupācijas laika mākslas realitātei starp padomju diktātu un neangažētu mākslu, starp komunistisko un prorietumniecisko, izvaicājam mākslas zinātnieci Elitu Ansoni. Ierakstā uzklausām mākslas kritiķi Jāni Borgu, kuru ļoti ietekmējusi Ojāra Ābola personība.

Pēdējie gadi parādījuši, ka starptautiskā kārtība nav akmenī cirsta un atsevišķas lielvaras uzskata, ka starptautiskie likumi tiem nav rakstīti. Kā tas ietekmē mūsu drošību? 

Austrumu slimnīca (RAKUS) nule kā izstrādājusi informatīvos materiālus par aprūpi un psihoemocionālo atbalstu agrīnas grūtniecības zaudējuma gadījumā. Vai taisnība, ka ar to sastopamies aizvien biežām? Kā zaudējumu pieņemt emocionāli un kā pēc tam gatavoties nākamajai grūtniecībai?

ASV īsteno militāro operāciju Venecuēlā. Protesti Irānā turpinās.

Svarīgs solis pretī reāla miera panākšanai - tā Ukrainā vērtē Parīzē parakstītās deklarācijas starp Labas gribas koalīcijas valstīm par drošības garantijām Ukrainai.

Kultūras ministre: Rēzeknes pašvaldība neizprot koncertzāles lomu reģionālajā un valsts mēroga kultūrpolitikā.

Valsts kontrole: Atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti ir sadrumstalota un nevienlīdzīga.

Kanālā "Youtube" Eiropas Parlamenta deputāts, "Twitter konvoja" iniciatīvas aizsācējs Reinis Pozņaks kopā ar raidierakstu un audiogrāmatu producentu un zemessargu Juri Garjānu veido raidierakstu "2. zvans". Tās ir sarunas ar cilvēkiem, kuri kara apstākļos nebēgs, bet paliks un pretosies. Cik gatavi Latvijā esam šobrīd, kad kā atskaites punkts tuvojas kara Ukrainā ceturtā gadadiena?

Kanālā "Youtube" Eiropas Parlamenta deputāts, "Twitter konvoja" iniciatīvas aizsācējs Reinis Pozņaks kopā ar raidierakstu un audiogrāmatu producentu un zemessargu Juri Garjānu veido raidierakstu "2. zvans". Tās ir sarunas ar cilvēkiem, kuri kara apstākļos nebēgs, bet paliks un pretosies. Cik gatavi Latvijā esam šobrīd, kad kā atskaites punkts tuvojas kara Ukrainā ceturtā gadadiena?

Kanālā "Youtube" Eiropas Parlamenta deputāts, "Twitter konvoja" iniciatīvas aizsācējs Reinis Pozņaks kopā ar raidierakstu un audiogrāmatu producentu un zemessargu Juri Garjānu veido raidierakstu "2. zvans". Tās ir sarunas ar cilvēkiem, kuri kara apstākļos nebēgs, bet paliks un pretosies. Cik gatavi Latvijā esam šobrīd, kad kā atskaites punkts tuvojas kara Ukrainā ceturtā gadadiena?

Saruna ar sociālantropologu un politiķi Andri Šuvajevu par politiku kā profesiju, demokrātijas problēmām, par uzticību publiskajai varai un nākotnes domāšanu.

Ziņas nav tikai par to, kas ir bijis, bet arī par to, kas vēl būs. Vai mediji spēj paredzēt un ietekmēt notikumus - par to Monopolā sarunājamies ar "TVnet" grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski.