Vēl pirms bērns iemācās runāt, viņš apgūst ritmu un melodiju - to, kas veido ne tikai runu, bet arī mūziku. Tikpat agrīna kā mūzika bērna dzīvē, tā ir bijusi agrīna arī cilvēces attīstībā. Kad meklējami mūzikas pirmsākumi un kāpēc cilvēkiem ir nepieciešamība klausīties un radīt mūziku?

Tomasa Manna "Burvju kalns" Valmieras teātrī meklē šodienas kontekstu "kas es esmu?" un rada traģikomēdiju. Kultūras rondo saruna ar režisoru Tomu Treini un dramaturģi Justīni Kļavu. Ierakstā uzklausām aktierus.

40 populārākie Ziemassvētku melodiju ieraksti, ko cilvēki klausījās pagājušajā gadsimtā no 40. līdz 70. gadiem. 2. daļa.

 

Pilnīga nekaunība – tā par Krievijas centieniem atgriezties olimpiādē saka bobsleja leģenda Zintis Ekmanis. Starts viņam joprojām šad tad sapņos rādās, bet sirdī rūgtums, ka valstī sports palicis pabērna lomā. Par uzvarām un kritieniem sportā un dzīvē saruna ar Zinti Ekmani Laikmeta krustpunktā.

Ziemassvētkos dodamies ciemos uz Lielvārdi. "Mēs esam stipra ģimene, lai arī diendienā nesazināmies un kopā nesanākam ļoti bieži. Tomēr, kad izdodas, tie ir īpaši brīži, kad svinam visu pozitīvo," tā sarunas noslēgumā saka Kleperu ģimenes vidējā paaudze, bērni Ingrīda un Guntars. Viņu vecāki, Baiba un Antonijs, visu mūžu ir veltījuši mūzikai. Bet uz sarunu kopā sanākušas trīs Kleperu ģimenes paaudzes.

Stāsts par pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad Tezē kopienas klosteris Francijas dienvidos daudziem kļuva par garīga piedzīvojuma vietu. Astoņas sievietes 2025. gada oktobra sākumā devās ceļā, lai jau apzinīgā vecumā satiktos ar savu jaunību, savas draudzības un pasaules izzināšanas ceļa sākumpunktu.

Latgolys žurnalisti atsaver iz 2025. godu regionā

Kopā ar arhitektu Jāni Lejnieku un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sabiedrisko attiecību speciālistu Gunti Rozenbergu dodamies lūkot telpas, kuru vairs nav. Klausoties senos atmiņu stāstos, mēģināsim "restaurēt" Latvijas Radiofona gaisotni ēkā Aspazijas bulvārī 5 20. gadsimta 20.-30. gados.

 

 

Dodamies uz Zemgali pie zemnieka Ulda Vangaļa. Zemnieku saimniecību "Sniedzes" Jelgavas novada Sesavas pagastā viņš izveidoja pirms 28 gadiem, nomājot zemi. Tagad viņa īpašumā ir 1000 hektāri zemes, vēl 500 hektāri tiek nomāti. Konkursā "Sējējs" Uldis pērnā gada nogalē kļuva par laureātu nominācijā "Gada lauku saimniecība".

Džona Grišama romāna "Bez Ziemassvētkiem" fragmenti. Romānu tulkojusi Inguna Braže. Fragmentu kompozīciju veidojusi Antonija Apele. Lasa Esmeralda Ermale un Pēteris Gaudiņš. 2004.gada ieraksts.

Saruna ar filozofu Ivaru Neideru par mūsu laikmeta politisko vārdnīcu, sociālo mediju brīvību un arī nebrīvību, kā arī sociālām kustībām.

Gaujas Rēveļu un Rankas vārds daudziem cilvēkiem asociējas ar rupjmaizes smaržu. Monopolā saruna ar "Ķelmēnu" maizes ceptuves vadītāju Rūtu Mūrnieci.

Latviešu tautas pasaku "Kā bagātais tirgotājs viesojās viņā saulē" lasa Pēteris Liepiņš.

Spāņu autore Irene Valjeho grāmatā "Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās" sajaukusi stilus, pētniecību un iztēlošanos, lai stāstītu par Oksfordas bibliotēkas pazemes krātuvēm, par Rosettas akmeni, par pozām, kādās vajadzēja stāvēt senajam lasītājam, par izredzēto nišām, par tīstokļiem, ādām, nosaukumiem, kuru sākumā nebija…

Aleksandra Grīna stāsts "Jānītis debesīs".

40 populārākie Ziemassvētku melodiju ieraksti, ko cilvēki klausījās pagājušajā gadsimtā no 40. līdz 70. gadiem. 2. daļa.

 

Tomasa Manna "Burvju kalns" Valmieras teātrī meklē šodienas kontekstu "kas es esmu?" un rada traģikomēdiju. Kultūras rondo saruna ar režisoru Tomu Treini un dramaturģi Justīni Kļavu. Ierakstā uzklausām aktierus.

Gaujas Rēveļu un Rankas vārds daudziem cilvēkiem asociējas ar rupjmaizes smaržu. Monopolā saruna ar "Ķelmēnu" maizes ceptuves vadītāju Rūtu Mūrnieci.

Latgolys žurnalisti atsaver iz 2025. godu regionā