"Sekumiem ir trīs vai četri zeri, bet daškām ir tikai divi zeri. Mēslus mēž ar sekumiem, ar daškām daško labību un sienu." Jaunpiebalgas kultūras centrā klausāmiesm piebaldzēnu izloksni un uzzinām, kas ir Saku veči un kā gatavo "spēķes".

Kāpēc cilvēki izdomā šausmas un šausmuļus? Un kā nosvērt simts miljonus tonnu ūdeņraža? Par to domājam ar Robertu. Lasām Sabīnes Bolmanes "Laipni lūgti pie šausmuļiem jeb draudzēšanās iesācējiem" ("Latvijas Mediji") un Krisa Vormela "Laipni lūgti muzejā: Planetarium" ("Jāņa Rozes apgāds").

Pirmatskaņojums. Ingas Žoludes grāmatas "Pirmo reizi uz Zemes" dramatizējuma 1.daļa. Dramatizējuma autore Ingvilda Strautmane, režisore Ināra Kolmane, skaņu režisors Reinis Bagāts.

Grāmatas galvenais varonis ir zēns, kas ārēji līdzinās klasesbiedriem, taču tikai ārēji: gan viņš, gan viņa vecāki uz Zemes atrodas izpētes misijā. Par viņa galveno pētniecības objektu kļūst draudzība ar diviem Zemes bērniem, ar kuriem viņš nodibina aliansi un atklāj viņiem zvaigžņu pasauli. Vai citplanētietis var saprast, kas ir draudzība? 

Vēsturnieks Kaspars Zellis Ingas Žoludes romāna "Tēvs" pēcvārdā raksta, ka "varam grāmatā meklēt epizodes, kas uzjundīs mūsu pašu atmiņu, jo viena no laba literārā darba īpašībām ir būt par katalizatoru savas pieredzes pārdomāšanai". Iespējams, par šo grāmatu varēs rakstīt, ka tā ir vispersonīgākais Ingas Žoludes darbs. Tikpat ir iespējams, ka autore teiks, ka tā nav.

Polittehnologi un politiķi, varas aizkulises un spēles, likmes un ētika. Itāļu režisora Paolo Sorentīno jaunākais darbs “Žēlastība” ielūkojas Itālijas prezidenta termiņa izskaņā, kas liek pārvērtēt savus priekšstatus par morālajiem pienākumiem sabiedrības priekšā. Savukārt francūža Olivjē Asajasa “Kremļa burvis” apspēlē oligarhu marionetes un politiskās dienas kārtības orķestrēšanu 21. gadsimtā.

Janvāra mēnesī cienījamo jubileju atzīmēja Raimonds Pauls. Bet savulaik Maestro norādījis, ka par mūsu pēckara estrādes mūzikas aizsācēju uzskatāma komponiste Elga Īgenberga. 10. februārī apritēs 105 gadi kopš mākslinieces dzimšanas un viņas daiļrade nav aizmirsta. Dziesmām top arvien jauni ieskaņojumi un šīs dienas raidījums veltīts Elgas Īgenbergas atcerei un mūzikai.

Ja kādreiz sporta zvaigznes meklēja Latvijas laukos, tad tagad pēc Latvijas sporta zvaigznēm ir jālido uz Austrāliju, Kanādu vai Ameriku. Par sportistu meklējumiem diasporā un vai viņi neliks kāju priekšā Latvijā dzimušiem un augušiem atlētiem, saruna raidījumā. 

Gastona Lerū romāna "Operas spoks" fragmenti. Lomās Zane Daudziņa un Uldis Anže . Režisore Antonija Apele. Ierakstīts 1998.gadā.

Janvāra mēnesī cienījamo jubileju atzīmēja Raimonds Pauls. Bet savulaik Maestro norādījis, ka par mūsu pēckara estrādes mūzikas aizsācēju uzskatāma komponiste Elga Īgenberga. 10. februārī apritēs 105 gadi kopš mākslinieces dzimšanas un viņas daiļrade nav aizmirsta. Dziesmām top arvien jauni ieskaņojumi un šīs dienas raidījums veltīts Elgas Īgenbergas atcerei un mūzikai.

Ar lielu pacietību, drosmi un darbaspējām viņa ir izcīnījusi ievērojamu vietu gan pie Latvijas Radio 5, gan dažādu pasākumu dīdžeja pults. Monopolā saruna ar Lindu Samsonovu.

Pirmo reizi 25 gadu laikā Starptautiskā kosmosa stacija piedzīvoja ārkārtas evkuāciju astronauta veselības sarežģījumu dēļ. Tas mudina domāt, kādiem apstākļiem pakļauts cilvēka ķermenis izplatījumā un kādas pārcilvēciskas prasības dažkārt jāspēj izturēt astronautiem.

Vai māksliniekam vienmēr jācieš, lai radītu? Vai tomēr piedzīvot radošu krīzi ir normāli un kaut kādā ziņā nepieciešami?

Janvāra mēnesī cienījamo jubileju atzīmēja Raimonds Pauls. Bet savulaik Maestro norādījis, ka par mūsu pēckara estrādes mūzikas aizsācēju uzskatāma komponiste Elga Īgenberga. 10. februārī apritēs 105 gadi kopš mākslinieces dzimšanas un viņas daiļrade nav aizmirsta. Dziesmām top arvien jauni ieskaņojumi un šīs dienas raidījums veltīts Elgas Īgenbergas atcerei un mūzikai.

Vēsturnieks Kaspars Zellis Ingas Žoludes romāna "Tēvs" pēcvārdā raksta, ka "varam grāmatā meklēt epizodes, kas uzjundīs mūsu pašu atmiņu, jo viena no laba literārā darba īpašībām ir būt par katalizatoru savas pieredzes pārdomāšanai". Iespējams, par šo grāmatu varēs rakstīt, ka tā ir vispersonīgākais Ingas Žoludes darbs. Tikpat ir iespējams, ka autore teiks, ka tā nav.

Ar lielu pacietību, drosmi un darbaspējām viņa ir izcīnījusi ievērojamu vietu gan pie Latvijas Radio 5, gan dažādu pasākumu dīdžeja pults. Monopolā saruna ar Lindu Samsonovu.

Kāpēc cilvēki izdomā šausmas un šausmuļus? Un kā nosvērt simts miljonus tonnu ūdeņraža? Par to domājam ar Robertu. Lasām Sabīnes Bolmanes "Laipni lūgti pie šausmuļiem jeb draudzēšanās iesācējiem" ("Latvijas Mediji") un Krisa Vormela "Laipni lūgti muzejā: Planetarium" ("Jāņa Rozes apgāds").