Kartupeļu audzētājiem šis pavasaris izvērsies sarežģīts. Daļu agros tupeņus izdevies iestādīt laicīgi, bet tam sekojošais vēsais laiks un lielais mitrums, visticamāk, ietekmēs arī gaidāmo ražu. Turklāt daļa audzētāju kartupeļus nav pabeiguši stādīt, jo nevar tikt uz lauka.

Rēzeknes pilsētas nosaukuma vēsture tiek saistīta ar leģendu par princesi Rozi. Un šogad, atzīmējot pilsētas 740 jubilejas gadu, Latgales Kultūrvēstures muzejā norisinās vairāku izstāžu cikls, atklājot rozi kā ziedu visdažādākajās mākslas formās un sadzīvē.

Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā ir dzīvokļu īpašnieku kopīgu lēmumu pieņemšana. Izmaiņas Dzīvokļu īpašnieku likumā tagad ļauj pieņemt svarīgus lēmumus arī mazākumam. Vai tas ir mainījis situāciju uz labo pusi? To uzzināsim trešdienas raidījumā.

Mākslīgais intelekts rada pavisam citu sajūtu brīdī, kad tas iegūst cilvēkam līdzīgu izskatu. Humanoīdie roboti ir ne tikai līdzīgi mums, bet arī aprīkoti ar mākslīgo intelektu, radot cilvēkam līdzīgu šķietami domājošu mašīnu. Vai tie aizstās cilvēku fabrikā un vai šāds robots varēs sastādīt mums kompāniju pie vakariņu galda?

“Jaunie nāk!” Latvijas Kultūras akadēmijas diplomdarba izrāžu programmu un skatuves mākslas studiju tālāko virzību Kultūras rondo pārrunāsim ar Latvijas Kultūras akadēmijas profesori Līgu Ulberti Latvijas Kultūras akadēmijas  un profesoru Elmāru Seņkovu.

Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju.

Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Madara bijusi arī viena no organizatorēm Skandināvijas un Baltijas valstu bērnu onkoloģijas speciālistu konferencei, kas maija beigās risinājās Rīgā.

Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Madara bijusi arī viena no organizatorēm Skandināvijas un Baltijas valstu bērnu onkoloģijas speciālistu konferencei, kas maija beigās risinājās Rīgā.

Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Madara bijusi arī viena no organizatorēm Skandināvijas un Baltijas valstu bērnu onkoloģijas speciālistu konferencei, kas maija beigās risinājās Rīgā.

Saruna ar pētniecisko žurnālisti un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" izpilddireltori Sanitu Jembergu par demokrātijas kvalitāti Latvijā un citur pasaule, mediju brīvību, Krievijas ietekmi uz pašvaldību vēlēšanām un prokremiliskumu Latvijas politikā.

Māris Lazdiņš savu ceļu piedzīvojumu organizācijā „Lūzumpunkts” sācis kā dalībnieks. Viņš vienmēr ir bijis gatavs eksperimentiem, jaunām pieejām un nenogurstošiem aicinājumiem darīt lietas savādāk. Mērķtiecība un gatavība būt klāt un uzzināt visu, kas nav zināms, ir bijis viņa virzītājspēks, apgūstot piedzīvojumus upēs, kalnos, sniegotos klajumos un okeāna viļņos.

Jūnijā pasakas stāsta Kultūras akadēmijas studenti. Latviešu tautas "Pasaku par kaķi un peli" stāsta Ance Kukule. 2013.gada ieraksts.

Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju.

Agates Nesaules romāna "Sieviete dzintarā" radiovariants. Režisore Antonija Apele. Lasa Katrīne Pasternaka. 1998. gada ieraksts. 3. un 4. daļa.

“Jaunie nāk!” Latvijas Kultūras akadēmijas diplomdarba izrāžu programmu un skatuves mākslas studiju tālāko virzību Kultūras rondo pārrunāsim ar Latvijas Kultūras akadēmijas profesori Līgu Ulberti Latvijas Kultūras akadēmijas  un profesoru Elmāru Seņkovu.

Māris Lazdiņš savu ceļu piedzīvojumu organizācijā „Lūzumpunkts” sācis kā dalībnieks. Viņš vienmēr ir bijis gatavs eksperimentiem, jaunām pieejām un nenogurstošiem aicinājumiem darīt lietas savādāk. Mērķtiecība un gatavība būt klāt un uzzināt visu, kas nav zināms, ir bijis viņa virzītājspēks, apgūstot piedzīvojumus upēs, kalnos, sniegotos klajumos un okeāna viļņos.

Mākslīgais intelekts rada pavisam citu sajūtu brīdī, kad tas iegūst cilvēkam līdzīgu izskatu. Humanoīdie roboti ir ne tikai līdzīgi mums, bet arī aprīkoti ar mākslīgo intelektu, radot cilvēkam līdzīgu šķietami domājošu mašīnu. Vai tie aizstās cilvēku fabrikā un vai šāds robots varēs sastādīt mums kompāniju pie vakariņu galda?